Jūrmalas pilsētas muzejs aicina apmeklēt jaunā izstāžu cikla izstādes, kurās apskatāmi trīs mākslinieku dažādās tehnikās veidoti darbi: Agneses Gedules stikla objekti izstādē “Stikla domnīcas”, Imanta Ozoliņa grafikas darbi izstādē “Limonāde” un Lauras Veļas glezniecība izstādē “Atslēgkadri”. Izstādes apskatāmas no 12. augusta līdz 13. septembrim.
Agnese Gedule. Stikla domnīcas
Stikla matērija ir saprotama un tīra, tā sevī glabā dabas un arī cilvēces skaistākos sapņus un neglītākos murgus. Mēs tos noglabājam domnīcās un aizmirstam līdz brīdim, kad informācijas telpa ap mums kļūst pārāk šaura, radot nākamo domnīcu.
Pirmās “domnīcas” māksliniece radīja 2012. gadā, absolvējot Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas nodaļu. Tapa diplomdarbs “Identitātes zīmogs”, kas attīstījās līdz “Rasas krātuvēm”. Posms, kurā māksliniece “atrada” stiklu sevī pa īstam un dziļi. Otrā “domnīca” bija stikla kupoli ar nosaukumu “Sasaistītie”, kas dzimuši jūrai. Trešā “domnīca” “Dūmakainā un purpura mantija” ir sfēras, kas uzplaukušas pasaulei. Savukārt ceturtā “domnīca” “Tulkotāji” ir 2020. gada darbi, kas tapuši, sasaistoties sapņiem un realitātei un rada atbildes jautātājos, pat, ja jautājums šķietami paliek neatbildēts. Skatītājs ir “domnīcas” avots, informācijas devējs un ņēmējs.
Agnese Gedule 2012. gadā absolvējusi LMA Stikla mākslas nodaļu (maģistra grāds), stažējusies “Ernesto design” Rīgā, Ajeto, Lindava glass factory Čehijā, Rītveldas mākslas akadēmijā Nīderlandē, Roberta Emeringera vitrāžu restaurācijas darbnīcā Luksemburgā. Ir lektore LMA Stikla mākslas nodaļā (kopš 2013. gada) un pasniedzēja Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā (kopš 2012. gada). Izstādēs piedalās kopš 2006. gada. Darbi kolekcijās Prāgas stikla mākslas centrā un galerijā Čehijā, Prāga, Roberta Ēmeringera un Zaigas Baižas stikla mākslas studijā Aselbornā Luksemburgā, Stikla mākslas galerijā Bornhomā, Dānijā.
Imants Ozoliņš. Limonāde
Izstāde sniedz ieskatu grafiķa Imanta Ozoliņa (1930–2018) radošajā mantojumā – saldumu iesaiņojumi un dzērienu etiķetes, Rīgas un Jūrmalas pilsētvides zīmējumi. Visas grafikas autors radījis ar guašas krāsām, smalko līniju vilkšanai izmantojot Sibīrijas caunas otiņu. Milzīgā pacietība un rūpīgā precizitāte raksturo mākslinieka darbus, kas šodienā atklāj teju veselu laikmetu pirms datortehnoloģiju ienākšanas.
Grafiķis Imants Ozoliņš kopš 1962. gada radījis ap 4000 exlibris ne tikai tuviem draugiem, arī aktieriem, rakstniekiem, politiķiem un prezidentiem. Mākslinieks veidojis 78 grafiku sēriju par Rīgas spilgtākajām ēkām un arī Jūrmalas namus fiksējis neskaitāmos zīmējumos. Veidojis grafiskās zīmes zināmiem Latvijas uzņēmumiem, Latvijas Armijai dāvinājis emblēmas un karoga skices, Latvijas Pastam zīmējis aploksnes, pirmo dienu zīmogus un markas. Ozoliņa grafikas ir arī Andra Kolberga grāmatu ilustrācijās.
Imants Ozoliņš (1930 – 2018) dzimis Rīgā, luterāņu mācītāja Alberta Ozoliņa sešu bērnu ģimenē. Vecākais brālis labi zīmējis, bieži par modeli aicinājis Imantu, un Imantam arī gribējies pamēģināt. Skolā burtnīcu malas bijušas visādiem ģīmīšiem apzīmētas.
Mācījies Rīgas 17. mākslas un arhitektūras arodvidusskolā dekoratīvās mākslas nodaļā. Dienesta laikā zīmējis politiskās aģitācijas plakātus, saukļus un pat kino afišas. 1956. gadā uzsācis darbu konditorejas fabrikā “Uzvara” kā mākslinieks-noformētājs un drīz vien saņēmis piedāvājumu zīmēt arī etiķetes. No 1959. līdz 1963. gadam apmeklējis vakara četrgadīgās zīmēšanas klases Latvijas Mākslas akadēmijā.
Laura Veļa. Atslēgkadri
Izstādē skatāmie mākslas darbi veidoti īpašā autortehnikā, kur liela loma ir salīdzinoši nesen sintezētiem caurspīdīgajiem lejamiem epoksīda sveķiem, kas uz finiera veidojot biezu virsmu, panāk virsmas atspīdēšanu, gleznu objektos iekļaujot apkārtējo vidi un skatītāju, kā arī, no sāniem skatoties, veido darba daudzšķautņainību un attēla deformēšanos, dublēšanos.
Atslēgkadrs ir attēls īsākajam piefiksējamam laika sprīdim jeb laika nogrieznim. Mākslas darbu saturu veido no atmiņas izrauti attēli, kas sev līdzi nes nozīmīgu pieredzi, stāstu, sajūtu vai arī atcerēšanās fikciju. To izmēram un formai ar nodomu piešķirts objekta statuss.
Autore uzdod retorisku jautājumu “Kā tas ir – izjust laiku? Tepat uz darbnīcas lieveņa sēžot, aizverot acis, šķiet – nekas nenotiek, bet kaut kas tomēr plūst un mainās. Kamēr ķermenis nekustās, jūras viļņi plūst un atplūst, asinsritē vielas ceļo pa noteikto loku, planēta lēnām griežas ap savu asi visumā. Kaut kur tur ir laiks…”.
Laura Veļa ir mācījusies klavierspēli, informācijas tehnoloģijas, attēlu apstrādi un gleznošanu. 2020. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas maģistra studijas glezniecības apakšnozarē un ieguvusi Borisa un Ināras Teterevu stipendiju. No 2014. gada aktīvi piedalās kopizstādēs, kā arī līdz šim notikušas 4 personālizstādes, no kurām īpaši izceļama izstāde “Prāta defragmentācija” galerijā “Māksla XO”. Lauras Veļas mākslas darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, ASV, Nīderlandē, Francijā un Vācijā.